piepūst
piepūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot piepildīt (ko) ar gāzi.
PiemēriPiepūst plēšas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Pūšot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm).
PiemēriVējš piepūtis bedri ar smiltīm.
2.parasti 3. pers. Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
PiemēriBija ziemas diena.. Lēni, gluži pēc sava ieraduma, viņš soļoja pa diezgan piepūsto lielceļu..
3.Pūšot saspriegt, arī izplest (ko).
Piemēri..pavīd baltas, vēja piepūstas buras..
Stabili vārdu savienojumiPiepūst vaigus. Piepūst vaigus.
4.Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriVējš piepūtis lapas pie žoga.
5.Pūšot (ko), izveidot (tā) kopumu (kādā vietā).
PiemēriČupā sakrautie ķipji, spaiņi un toveri mirdzoši apsarmojuši [priekšnamā], kaktā piepūsta prāva sniega čupa.
Avoti: 6-2. sējums