piepūlēt
piepūlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
PiemēriKamēr viņš stāvēja, pulkstenis nosita septiņi. Tas bija vecs stundenis, un Dzenis piepūlēja atmiņu, vai tāds viņiem toreiz piederēja vai ne..
2.Intensīvi nodarbināt (ķermeņa daļās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
PiemēriPiepūlēt rokas.
Avoti: 6-2. sējums