Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piepulcēt
piepulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
PiemēriViņa [Majoriene] ir gatava piepulcēt Gestu savam kavalieru pulkam..
1.1.Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
PiemēriViņa [I. Ziedoņa] pasaule kļuvusi tik plaša, ka rodas nepieciešamība ne tik daudz vairs iziet plašumā, bet gan, piepulcējot jaunas.. tēlainības vienības, pievērsties tēlainības pamatelementiem..
Avoti: 6-2. sējums