piepūsties
piepūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
PiemēriVēnas sabrieda un piepūtās ar katru mirkli vairāk, plēsdamas miesas audus kaklā, rokās un uz krūtīm.
1.1.Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
Piemēri«Man aita beidzas galīgi nost. Piepūtušies un gārdz. Laikam ko ieēdusi.»
1.2.Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
PiemēriBet baloži tup uz jumta un gaida. Piepūtušies vēl resnāki un guļ uz savām kājiņām.
2.parasti 3. pers. Kļūt saspriegtam, arī izplesties, uztverot gaisa plūsmu.
Piemēri..bura te piepūtās vējā, te ļengani nokarājās.
2.1.Tiekot piepildītam, izspīlēties.
PiemēriKad somā iedabūju vēl konservus, tā piepūtās kā pūslis..
3.sar. Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
PiemēriStaigājām viens pret otru piepūtušies.. Pārmainījām pa strupam vārdam..
3.1.Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
Piemēri..gadījās, ka skolotāja viņu nozīmēja par klases sanitāru. Maigonis no lepnuma piepūtās - viņš nu drīkstēja visiem.. paskatīties nagus un ausis..
Stabili vārdu savienojumiPiepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs.
Avoti: 6-2. sējums