pieradināt
pieradināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
PiemēriNekādi nevaru Vili pieradināt vakaros kārtīgi nomazgāties..
1.1.Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
PiemēriKucēns jāpieradina.. neuzticēties svešiem cilvēkiem..
2.Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
PiemēriJā, Leonīds mani visur mēģināja pieradināt pie publikas.
2.1.Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
PiemēriLai nepārpūlētu sirdi, [medībās] sākumā nedrīkst soļot pārāk strauji. Sirds un plaušas pakāpeniski jāpieradina intensīvākai darbībai.
2.2.Panākt, ka (augs) normāli attīstās (kādos apstākļos).
PiemēriKad spraudeņi iesakņojušies, tos pieradina pie normāliem augšanas apstākļiem..
3.Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
PiemēriJa [meža cūkas] sivēni noķerti pavisam mazi, tos viegli pieradināt. Viņi tā pierod pie cilvēka, ka tek tam līdz kā sunīši.
Avoti: 6-2. sējums