pieputēt
pieputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.
1.Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
PiemēriPieputējusi istaba.
- Pieputējusi istaba.
- ..pieputējušā skatlogā neskaidri vīdēja uz skārda paplātēm cieši sarindotas kūkas..
- Ar Grīnblata bisi nav šauts vismaz dažus mēnešus - tā ir gluži apputējusi un pieputējusi.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
PiemēriPieputējis mētelis.
- Pieputējis mētelis.
- Pieputējušas grāmatas.
- Novakarē.. kulšanas putekļu pilnas bija ne tikai virsējās drēbes.. Pat uzacis pieputējušas sirmas..
- Varētu ielīst siltā, sausā sienā, kaut arī tas būtu mazliet piegružots vai pieputējis.
Avoti: 6-2. sējums