pieradināties
pieradināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
1.Refl. → pieradināt1.
PiemēriNevajag pieradināties bez vajadzības klaiņot pa veikaliem, jo tā tiek bezjēdzīgi nosists laiks.
- Nevajag pieradināties bez vajadzības klaiņot pa veikaliem, jo tā tiek bezjēdzīgi nosists laiks.
2.Refl. → pieradināt2. Tikt pieradinātam.
PiemēriKluss Vilnis ir jau no dabas. Pie klusuma viņš pieradinājies arī ar [mēmo] Indriķi, ar kuru tikai žestiem un rokām jāsaprotas.
- Kluss Vilnis ir jau no dabas. Pie klusuma viņš pieradinājies arī ar [mēmo] Indriķi, ar kuru tikai žestiem un rokām jāsaprotas.
- Cilvēks, kas vēlas pieradināties peldei ledainā ūdenī, trenējas un norūdās pakāpeniski.
- Acis pieradinājās slepšus pārslīdēt pār rindām, varēja domāt, ka viņš nelasa [referātu], bet runā.
Avoti: 6-2. sējums