aizbirt
aizbirt parasti 3. pers., -birst, pag. -bira; intrans.
1.Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. imperf. Birt ciet.
PiemēriBedre aizbira ar smiltīm.
- Bedre aizbira ar smiltīm.
- Vecā aka aizbirusi.
- Avoti aizbiruši.
2.Birstot nokļūt (aiz kā, kam garām u. tml.).
PiemēriMilti aizbira maisam garām.
- Milti aizbira maisam garām.
- Siens aizbiris aiz apkakles.
Avoti: 1. sējums