piemest
piemest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
PiemēriPiemest bumbu pie vārtiem.
1.1.Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
PiemēriTad piepeši viens no tiem [kavalēristiem] apstājās un, varēja saskatīt, ātri piemeta šauteni pie vaiga.
1.2.Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
PiemēriĒvalds piemeta roku pie cepures un apstājās.
2.Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri). Piesviest (2).
PiemēriTikpat tek straujupīte, ir piemesta žagariņu.
3.Metot papildināt (kā daudzumu). Piesviest (3).
PiemēriViņš pietupās un piemeta plītī malku.
4.Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiemest zupai grūbas.
5.sar. Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
PiemēriKalpam pie algas piemest.
6.sar. Piebilst.
Piemēri«Ūdens kā tējiņa. Pašlaik labākā nopeldēšanās,» šoferis piemeta, atlaizdams gāzes pedāli vaļīgāk.
6.1.Atgādināt (ko nepatīkamu).
Piemēri.. ja kāds mēģināja piemest vīra grēkus, tad Domicella prata sameklēt baļķi runātāja paša acī un tas apklusa.
Avoti: 6-2. sējums