piemīdīt
piemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
PiemēriSienu bāžot, puisis dakšoja, bet saimnieks pie lūkas saņēma, kamēr Anna šķūnī piemīdīja.
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
PiemēriGrīdas bija izmazgātas un neapklātās vietas gandrīz no jauna piemīdītas..
Avoti: 6-2. sējums