piemīlīgs
piemīlīgs -ais; s. -a, -ā
piemīlīgi apst.
1.Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem).
Piemēri..Pakalnu Rečs.. bija ņēmis Zani dancot vienu otru reizi, līdz viņam iepatikusies lēnā, piemīlīga meita.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPiemīlīgs smaids.
1.2.Pieglaudīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPiemīlīgs kaķēns.
2.Samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem).
Piemēri..vējš atnes pielaidīgāku, piemīlīgāku laiku. Pēc divdesmit pieciem grādiem piecpadsmit jau tīrā debesu dāvana.
3.Patīkams, glīts.
Piemēri«Vecā celtne ir pārbūvēta un izskatās daudz piemīlīgāka nekā toreiz.»
3.1.Patīkami mīksts (par apģērbu).
PiemēriPusvilna un kupldzija.. apģērbu vērš vieglu, siltu un piemīlīgu.
Avoti: 6-2. sējums