piemilzt
piemilzt parasti 3. pers., -milst, pag. -milza; intrans.
1.Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) — par ķermeņa daļām.
PiemēriSadurtais pirksts piemilzis.
1.1.pārn. Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).
Piemēri..[vējš] smags un valguma pilns, grūti pūš no vakariem, dzīdams pa priekšu piemilzušus mākoņus.
1.2.pārn. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) — par telpu, apkārtni.
PiemēriTagad rija līdz pat augšai, līdz ārdiem piemilst ar skalu atgaismu.
Avoti: 6-2. sējums