piemiegt
piemiegt -miedzu, -miedz, -miedz, pag. -miedzu; trans.
1.Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
PiemēriVējš trauca slapjo sniegu sejās, acis nācās piemiegt.
Stabili vārdu savienojumiPiemiegt acis (arī aci).
2.parasti 3. pers. Pieglaust (parasti ausis) — par dzīvniekiem.
PiemēriZaķītis tāpat nogūlās zālē un piemiedza ausis..
3.Cieši piespiest.
PiemēriMārtiņa ceļgals tik cieši piemiedza viņas kājas ratu dēlim...
3.1.vienk. Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.
Piemēri..Žandarms sitot ņurd: «Kā uti Piemiegšu.» Un zēna muti Aizžņaudz vīšķis rūgts un netīrs.
Avoti: 6-2. sējums