piemīcīties
piemīcīties parasti 3. pers., -mīcās, pag. -mīcījās; refl.
Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriMīklai piemīcījies par daudz miltu.
- Mīklai piemīcījies par daudz miltu.
Avoti: 6-2. sējums