piemesties
piemesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
Piemēri..Līzbete pacēla Osienei krēslu, pati piemetās uz gultas.
1.1.Uzlaisties (par putniem). Uzmesties.
PiemēriBērza kailajā zarotnē piemeties melnais strazds un vienā paņēmienā cenšas izgavilēt pavasara rītu.
2.Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
PiemēriViņa vecā māte.. dzīvoja Krostos. Tur Nātiņš [dēls] piemetās tās retās reizes, kad pārnāca mājā.
2.1.Piebiedroties (kādam).
PiemēriPaši šoferi, kam piemetos par līdzbraucēju, bija ļoti dažādi..
3.Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriRūsganajam, tā stāvot, piemetās klāt viena no sievām.
3.1.Strauji pieskarties.
PiemēriGarš, kupls zars sniedzās līdz pat atvērtam logam un piemetās pa reizei viegli viegli pie.. rūtīm.
4.parasti 3. pers.; sar. Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
PiemēriPar Būci nosauktais.. bija ticis pāri pirmajam satraukumam, kas piemetas ikvienam runātājam pašā sākumā.
4.1.Pēkšņi izraisīties (par slimību).
PiemēriPēterburgā, apskatīdams kuģa kravu, iekritis rudens laikā Ņevā, saaukstējies, un tad piemetusies ļaunā slimība.
5.parasti 3. pers. Refl. → piemest4. Tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriĒdienu gatavošana viņai [saimniecei] nepadevās. Putra piedega,.. sāls piemetās par daudz vai maz..
6.sar. Piedzerties.
PiemēriDroši vien [Ernests] atraus pudeli, vienatnē galīgi piemetīsies un lamās ģimeni..
Avoti: 6-2. sējums