Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piemētāt
piemētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
PiemēriVirtuve izskatījās savandīta, piemētāta. Uz grīdas pie plīts izbiruši sērkociņi.
  • Virtuve izskatījās savandīta, piemētāta. Uz grīdas pie plīts izbiruši sērkociņi.
  • ..zemnīcas.. bija piemētātas ar izjaukto guļvietu salmiem..
  • Neasfaltētas ielas, kaili, dažnedažādām drazām piemētāti laukumi.
2.Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
PiemēriTur ceļu šķērsoja zariem piemētāts grāvis.
  • Tur ceļu šķērsoja zariem piemētāts grāvis.
  • Aizaugušais, žagariem un visādu lauzu piemētātais avots piekalnē iztīrīts..
Avoti: 6-2. sējums