Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemētāt
piemētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
PiemēriVirtuve izskatījās savandīta, piemētāta. Uz grīdas pie plīts izbiruši sērkociņi.
2.Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
PiemēriTur ceļu šķērsoja zariem piemētāts grāvis.
Avoti: 6-2. sējums