piemīlība
piemīlība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → piemīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŠmithenes lirisms, piemīlība un maigums pilnam saskanēja ar Dubura priekšstatu par Rūtiņu.
- Šmithenes lirisms, piemīlība un maigums pilnam saskanēja ar Dubura priekšstatu par Rūtiņu.
- «Mums vajag uzkrāsot jaunavas Marijas laipno piemīlību un, iespējams, arī elles valdnieka darbu nejaukumu.» [Saka klostera priekšnieks.]
2.Vispārināta īpašība → piemīlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLopi ēda tīri labi kā jau pļavā, bet rudens vēsums un vēji noplēsa un iznīcināja visu vasaras burvību un piemīlību.
- Lopi ēda tīri labi kā jau pļavā, bet rudens vēsums un vēji noplēsa un iznīcināja visu vasaras burvību un piemīlību.
3.Vispārināta īpašība → piemīlīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIstabas piemīlība.
- Istabas piemīlība.
Avoti: 6-2. sējums