aizputināt
aizputināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja.
1.trans. Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
PiemēriPilnīgi aizputināt.
- Pilnīgi aizputināt.
- Aizputināts ceļš.
- Pavīdēja zems un izdrupis, vietu vietām aizputināts laukakmeņu žogs..
- Ir taču ziedi, kas pat ziemu nevīst, Kad visus dārzus aizputina sniegs.
- ..aizputinātajās [Norvēģijas] ielejās slēpes.. ir vienīgais praktiski lietojamais satiksmes līdzeklis.
- Cik sniega kupenu izbrists ziemas dienās un naktīs pa nomaļajām ieliņām! Tas nereti ir aizputinātas tā, ka ar mašīnu neiebrauksi.
1.1.Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas).
PiemēriPakalnam bija patīkami iet šai sniega virpulī, kur.. pēdas tūlīt aizputina, it kā neviens nekad te nebūtu gājis.
- Pakalnam bija patīkami iet šai sniega virpulī, kur.. pēdas tūlīt aizputina, it kā neviens nekad te nebūtu gājis.
- ..Leja ar automātu rokās stāvēja postenī aizputinātajā ierakumā..
- Altaja stepēs jau sesto dienu plosās skarbais Sibīrijas putenis...Vējš aizputina akas, pienes sētas ar sniegu..
2.trans. Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) – parasti par vēju.
PiemēriAizputināt sliedes ar smiltīm.
- Aizputināt sliedes ar smiltīm.
- Aizputināt acis ar pelniem.
- Jūras vējš krasta smiltīs pēdas izdzēš ātri, bet šīs te bija iemītas pārāk dziļi, lai tik īsā laika sprīdī varētu aizputināt...
- No Ventspils aizgāja Fabriciuss un citi, un gadu smilts nav aizputinājusi viņu piemiņu.
3.trans.; reti Aizpūst1.
PiemēriTuvojas Jāņu diena...To jau tev pasacīs vējš, aizputinādams noziedējušu pieneņu pūkas.
- Tuvojas Jāņu diena...To jau tev pasacīs vējš, aizputinādams noziedējušu pieneņu pūkas.
4.intrans.; reti Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
PiemēriKrančelis aizputināja pa sniegu kā kūlenis, ieskrēja mežā ar niknu riešanu..
- Krančelis aizputināja pa sniegu kā kūlenis, ieskrēja mežā ar niknu riešanu..
Avoti: 1. sējums