Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piestūķēt
piestūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
PiemēriViņš uzmeta plecos garu, zili svītrainu gultas maisu, cieši piestūķētu ar salmiem..
  • Viņš uzmeta plecos garu, zili svītrainu gultas maisu, cieši piestūķētu ar salmiem..
  • Kādu pusstundu pavadu.. maizes veikalos, piestūķēdams somu..
  • ..Uldis iesmējās, piestūķējis pilnu muti ar torti.
Avoti: 6-2. sējums