piestūrēt
piestūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
Piemēri..agrā rīta stundā Tenis Urga piestūrēja savu kārbu [laivu] pie krasta..
2.intrans.; sar. Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
Piemēri..vērtīgo kravu [graudus] auto izber milzīgā bunkurā un tūdaļ piestūrē pie tvertnes..
Avoti: 6-2. sējums