Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piestūķēt
piestūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Piebāzt, arī piepildīt (parasti neveikli, nevīžīgi).
PiemēriViņš uzmeta plecos garu, zili svītrainu gultas maisu, cieši piestūķētu ar salmiem..
Avoti: 6-2. sējums