Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piestrēbties
piestrēbties -strebjos, -strebies, -strebjas, pag. -strēbos; refl.; sar.
1.Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
Piemēri«Ēdīs, kad vaļas būs,» viņš attrauca braši. «Kad par daudz piestrebjas, tad nevar vis lāgā palocīties.»
1.1.trans.
Piemēri..baltu piena putru piestrēbušās.. slaukšanas agregātu operatores..
2.Piedzerties.
Piemēri«..dēliņš piestrēbies kā teļš. Tas tos Brīviņus nolaidīs pa vienu gadu..»
Avoti: 6-2. sējums