piestrāvot
piestrāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — parasti par gaismu.
PiemēriĀrā vēl tumsa, bet šeit [telpā] - viss gaismas piestrāvots.
2.Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
PiemēriVēl mirkli viņa priekša [iztēlē] iznira tēvs, slims, bet nesalaužamas gribas piestrāvots cīnīties ar slimību..
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
Piemēri..viņa [operatora] filmas ir poēzijas piestrāvotas..
Avoti: 6-2. sējums