piesnigt
piesnigt parasti 3. pers., -snieg, pag. -sniga; intrans.
1.Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
PiemēriPiesnidzis ceļš.
1.1.Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriGadījās, ka vajadzēja pārnakšņot piesnigušā sienā..
2.Sniegot izveidoties sniega kārtai.
PiemēriSniga lēnām.. piesniga pēdu, divas, tad jau savas četras..
2.1.Sniegot papildināties sniega daudzumam.
PiemēriSniega ir pietiekoši, un turklāt - gandrīz ik dienu vēl piesnieg klāt.
Avoti: 6-2. sējums