Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieliet
pieliet -leju, -lej, -lej, pag. -lēju; trans.
1.Lejot piepildīt (parasti trauku).
PiemēriPieliet mucu ar ūdeni.
Stabili vārdu savienojumiKā (ar) svinu pieliets.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
Piemēri..bangas to [laivu] piespieda pie krasta, pielēja..
1.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriIlze atmodās, kad saule ar zeltītu gaismu pielēja visu istabu.
2.Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriVārīta zivs ir mīkstāka un garšīgāka, ja ūdenim pielej pienu.
Stabili vārdu savienojumiPieliet eļļu ugunī.
2.1.Lejot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriKāju pelde jāsāk ar +37°C karstu ūdeni, pamazām pielejot klāt vēl karstāku ūdeni.
3.Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
Piemēri..slimais.. grābādamies bij apgāzis krūzi un visu klonu pielējis pilnu.
4.tehn. Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
PiemēriPieliet izcilni.
Avoti: 6-2. sējums