plomba
plomba -as, s.
1.Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
PiemēriVagona plomba.
- Vagona plomba.
- Noliktavas plomba.
- Iekārtas plomba.
- Svina plomba.
- Plombu knaibles.
- ..plombas, ar ko aizzīmogotas naudas somas, nedrīkst aizmest..
- Sāku skatīties: kā tad, plomba noņemta! Bet bez brigadiera atļaujas pie dzinēja nemaz klāt nedrīkst ķerties.
2.med. Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos. Šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
PiemēriMetāla plomba.
- Metāla plomba.
- Plastmasas plomba.
- Ielikt zobā plombu.
- Pastāvīga plomba.
- Pagaidu plomba.
- Izkritusi plomba.
3.tehn. Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
PiemēriCaurules plomba.
- Caurules plomba.
Avoti: 6-2. sējums