plosīties
plosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; reti
1.parasti 3. pers. Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
Piemēri..jau no paša rīta par Rīgu plosījās asi vēji..
1.1.pareti Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
PiemēriLaukā plosījās vējaina, nemierīga nakts, vecā māja krakšķēja un brikšķēja, mežs smagi šalca..
2.Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
PiemēriValstī plosās nemieri.
2.1.Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
PiemēriPusstundu plosījās fašistu lidotāji virs lielceļa, tad nozuda.
2.2.Kauties. Arī trakot.
PiemēriKungs plosījās kā bez prāta - gan sēja, gan pēra, gan dauzīja katru, ko dabūja rokā.
3.parasti 3. pers. Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
PiemēriPirms dažiem gadiem tur [mežā] plosījās briesmīgs ugunsgrēks - pērkons iespēra.
4.parasti 3. pers. Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
PiemēriNeizsakāmas dusmas plosījās viņa krūtīs..
5.Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
PiemēriVai var gulēt tādā vakarā, tādā naktī, kad gribas gavilēt, plosīties, būt jaunam?
Avoti: 6-2. sējums