plosīt
plosīt plosu, plosi, plosa, pag. plosīju; trans.
1.Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
PiemēriGundegas pirksti burzīja ielūgumu... Gundega to plosīja smalkās druskās un svieda vējam.
1.1.Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru).
PiemēriKuģi bija iekļuvuši vētru.. joslā. Pēkšņas viesuļa brāzmas plosīja buras un sapostīja takelāžu.
1.2.pārn. Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) — par vēju, vētru.
PiemēriOkeānu atkal plosa vētra.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
Piemēri..šīs skaņas kā truls nazis plosīja dzirdi un nervus..
2.1.Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) — piemēram, par jūtām, domām.
PiemēriVairākas reizes viņš pūlējās piekļūt mājai. Viņu plosīja izmisīga drosme un bailes.
2.2.Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
PiemēriBet slāpes nerimstas. ..Arī izsalkums turpina plosīt, bet tas nav jūtams tik stipri kā slāpes.
3.parasti 3. pers. Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) — par parādībām sabiedrībā.
PiemēriKarš plosīja milzīgas tautas masas, iedzina tās badā, postā un nabadzībā.
Avoti: 6-2. sējums