Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pielasīties
pielasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.trans. Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriKamēr viņas tur plosījās pie kantora un aizstāvēja sabiedrības intereses, šitā Krēsliņiete pirmā pielasījusies avenes.
  • Kamēr viņas tur plosījās pie kantora un aizstāvēja sabiedrības intereses, šitā Krēsliņiete pirmā pielasījusies avenes.
  • ..agrīnā pavasarī staigā [pa purvu] kā pa cietzemi no ciņa uz cini un pielasies tumšsārtās bumbiņas [dzērvenes]..
2.parasti 3. pers. Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) – piemēram, par telpu.
PiemēriPielasījās ļaužu pilna baznīca.
  • Pielasījās ļaužu pilna baznīca.
2.1.Tikt pakāpeniski piepildītam (piemēram, par grozu).
PiemēriĻaudis apstājuši bariem vien ubagu un metuši kulē ko nu kurais: cits kliņģeri, cits vara gabalu, līdz tarba pielasījusies pilna.
  • Ļaudis apstājuši bariem vien ubagu un metuši kulē ko nu kurais: cits kliņģeri, cits vara gabalu, līdz tarba pielasījusies pilna.
3.Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
PiemēriGadu aiz gada pieauga preses izdevumu tirāžas, pamazām pielasījās klāt jauni izdevumi..
  • Gadu aiz gada pieauga preses izdevumu tirāžas, pamazām pielasījās klāt jauni izdevumi..
Avoti: 6-2. sējums