pielasīties
pielasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.trans. Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriKamēr viņas tur plosījās pie kantora un aizstāvēja sabiedrības intereses, šitā Krēsliņiete pirmā pielasījusies avenes.
2.parasti 3. pers. Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) — piemēram, par telpu.
PiemēriPielasījās ļaužu pilna baznīca.
2.1.Tikt pakāpeniski piepildītam (piemēram, par grozu).
PiemēriĻaudis apstājuši bariem vien ubagu un metuši kulē ko nu kurais: cits kliņģeri, cits vara gabalu, līdz tarba pielasījusies pilna.
3.Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
PiemēriGadu aiz gada pieauga preses izdevumu tirāžas, pamazām pielasījās klāt jauni izdevumi..
Avoti: 6-2. sējums