pieaugt
pieaugt -augu, -audz, -aug, pag. -augu; intrans.
1.Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
PiemēriBērni pieaug dažādi. Viņi saņem pases,.. viņi fiziski nobriest, viņiem jāuzņemas smagumi, atbildība, darbs. ..un tad viņi pārstāj būt bērni.
- Bērni pieaug dažādi. Viņi saņem pases,.. viņi fiziski nobriest, viņiem jāuzņemas smagumi, atbildība, darbs. ..un tad viņi pārstāj būt bērni.
- Laikam jau nav ar dēlu tik slikti, kā pirmīt šķita. Ilmis vienkārši pieaug, mainās, sāk iespiesties «pieaugušo sfērā», salīdzina un vērtē.
- Tagad Elliņmātes.. bērni sen pieauguši, izskolojušies un izklīduši kur kurais.
1.1.Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriMazie bezdelīdzēni nu arī bija pieauguši un sāka rāpties ārā no lizdām, laisties pa sētu un sēsties uz žoga un jumtiem.
- Mazie bezdelīdzēni nu arī bija pieauguši un sāka rāpties ārā no lizdām, laisties pa sētu un sēsties uz žoga un jumtiem.
- Ja jaunā attīstības stadijā daudzi augi pacieš ēnu, tad pieaugot tie paliek par saulmīļiem.
2.parasti 3. pers. Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) – par augiem, to daļām.
PiemēriPotzars labi pieaudzis.
- Potzars labi pieaudzis.
- Oleandrs uz segas nometa lapu. Lapa tāda pati kā vītolam - gara un smaila. Tā vairs zaram nepieaugs.
2.1.Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
PiemēriDažreiz auga saknes tā satīklojušas un pieaugušas pie poda malām, ka nevar augu [no pukupoda] atbrīvot.
- Dažreiz auga saknes tā satīklojušas un pieaugušas pie poda malām, ka nevar augu [no pukupoda] atbrīvot.
- «Tai [ceļmallapai] jau ar izkapti pat netiek klāt, tik cieši pie zemes pieaugusi, tikai cietās vārpas izslējusi gaisā..»
2.2.Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
Piemēri«Vai man tas nags vēl pieaugs?» Andrs asarainām acīm kā lūgdamies skatījās uz.. neveiklajiem.. [Mārtiņa] pirkstiem.
- «Vai man tas nags vēl pieaugs?» Andrs asarainām acīm kā lūgdamies skatījās uz.. neveiklajiem.. [Mārtiņa] pirkstiem.
- Āda [apdegušajai meitenei] pieaugusi labi, bērna dzīvība glābta.
Stabili vārdu savienojumiVēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis).
- Vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) idioma — sar. Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
3.parasti 3. pers. Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
PiemēriTām [sēnēm] vislabāk tīk smalki, bezvēja, silti lietutiņi.. Tad.. sēņu pieaug tik daudz, ka tās var pļaut vai ar izkapti.
- Tām [sēnēm] vislabāk tīk smalki, bezvēja, silti lietutiņi.. Tad.. sēņu pieaug tik daudz, ka tās var pļaut vai ar izkapti.
- «Gan nu, sābru tev, līdz rudenim visa [raža] pieaugs,» drošināja Līze.
4.parasti 3. pers. Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
PiemēriKārkliem pieaugusi pļava.
- Kārkliem pieaugusi pļava.
- Dārzs pieaudzis ar nezālēm.
- ..ārā aiz visiem logiem zied jasmīni - pilns dārzs pieaudzis.
- ..kas tā par rūsgani pelēku zāli, ar ko pieauguši Jitlandes lauki?
- Tepat bija vecās akmeņu lauztuves, pieaugušas vilku zobeniem un melnajiem doņiem.
- Visapkārt ciņains, pundurbērziem pieaudzis purvs.
4.1.pārn. Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
PiemēriVisa debess puse aiz meža pieaugusi pilna melniem mākoņu kalniem..
- Visa debess puse aiz meža pieaugusi pilna melniem mākoņu kalniem..
- Aiz ledus puķēm pieaugušā loga pavīdēja kāda ēna.
5.parasti 3. pers. Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
PiemēriPieaug nacionālais ienākums.
- Pieaug nacionālais ienākums.
- Pieaudzis izstāžu apmeklētāju skaits Pieaug cilvēku vidējais mūža ilgums.
- Ātrumam pieaugot, [lidmodeļa] spārni drebēdami rūca..
- Pieaug vējš, smagāk sāk locīties priedes.
- Lai gan diena tuvojas vakaram, saules, svelme likās pieaugusi spēkā.
5.1.Pakāpeniski pastiprināties (par skaņu).
PiemēriAizvien tuvāk kļuva dzirdams daudzu rēcošu motoru troksnis: tas ātri pieauga, kļuva skaļāks, līdz pārvērtās ellišķīgā dārdoņā.
- Aizvien tuvāk kļuva dzirdams daudzu rēcošu motoru troksnis: tas ātri pieauga, kļuva skaļāks, līdz pārvērtās ellišķīgā dārdoņā.
- Aizvien pieaugošā dunoņa pārtrauca mūsu sarunu.
- Pieaug kņada, vīri lej glāzēs šņabi un šķindina nēģu bļodas, bet muzikanti līdz galam pagriež pastiprinātājus.
5.2.Uzkrājoties palielināties apjomā.
PiemēriKārkls neļāva mēsliem pārāk pieaugt, allaž izveda tos laukā [no kūts].
- Kārkls neļāva mēsliem pārāk pieaugt, allaž izveda tos laukā [no kūts].
- Biruta nopūtās, iedomādamās, kādas putekļu kaudzes jau pieaugušas viņas kārtīgi koptajā dzīvoklī.
5.3.pārn. Tiekot krātam, palielināties daudzumā.
PiemēriJa gadās labāka vieta, lopus var ieaudzēt, bērni paaug, visāda manta pamazām pieaug klāt.
- Ja gadās labāka vieta, lopus var ieaudzēt, bērni paaug, visāda manta pamazām pieaug klāt.
6.Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
PiemēriJaunatne pieaug gudrībā.
- Jaunatne pieaug gudrībā.
6.1.Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni).
Piemēri..pieaugot mūsu sabiedrības izglītības līmenim, dažādu redakcijas darbinieku dziļāka un diferencētāka profesionalizācija ir elementāra vajadzība.
- ..pieaugot mūsu sabiedrības izglītības līmenim, dažādu redakcijas darbinieku dziļāka un diferencētāka profesionalizācija ir elementāra vajadzība.
- Apbrīnojami ātri pieauga viņa zināšanu krājums, pieredze.
6.2.Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriCīnītāju drosme pieaug.
- Cīnītāju drosme pieaug.
- Pieaugošas dusmas.
- Sāpes pieaug.
- Ar katru mirkli pieauga Pepes uzticība un draudzība pret Dzimu.
- Jautrība pieauga līdz ar iedzeršanu.
- Jo grūtāka tapa dzīve, jo vairāk [Sūnām] pieauga vēlēšanās izsisties uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiKā pieaudzis. Kājas pieaug (priekšmetam). Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij.
- Kā pieaudzis — 1. Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.2. Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
- Kājas pieaug (priekšmetam) — sar. Saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij — Kļūt ļoti tuvam, mīļam.
Avoti: 6-2. sējums