pieairēt
pieairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPieairēt laivu pie niedrēm.
- Pieairēt laivu pie niedrēm.
1.1.intrans. Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriMēs pārsēdāmies trijās gumijas laivās un nakts aizsegā pieairējām pie malas.
- Mēs pārsēdāmies trijās gumijas laivās un nakts aizsegā pieairējām pie malas.
- Aizelsies pieairēju krastam..
Avoti: 6-2. sējums