Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieadīt
pieadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
PiemēriTagad [jakai] pieadīta apmēram piecus centimetrus plata mala.
2.Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Piemēri..zeķes viņa pieadīja atliku likām.
2.1.Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
PiemēriPilnu pūru pieadījusi.
Avoti: 6-2. sējums