pieaudzis
pieaudzis -augušais; s. -augusi, -augusī
1.Divd. → pieaugt.
2.Tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
PiemēriOzols viegli pieglauda viņas matus. Skatījās viņa ilgi un it kā brīnījās, vai tiešām viņam jau tik liela meita? Pieaudzis cilvēks.
2.1.Tāds, kas ir bioloģiski pilnīgi attīstījies (par dzīvniekiem).
PiemēriOkeāna siļķes sauszemes tuvumā uzturas tikai savas dzīves pirmajos gados. Tikko tās paaugas, tūlīt atstāj piekrastes ūdeņus un aizpeld okeāna plašumos. Pieaugušās siļķes krastam atkal tuvojas tikai nārsta laikā..
2.2.Par augiem.
PiemēriJa, pieaugušo audzi nocērtot, paauga ir saudzēta, tad jaunaudzēs parasti ir arī daudz eglīšu un ošu.
3.lietv. nozīmē: pieaugušais, -ušā, v.; pieaugusī, -ušās, s. Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
PiemēriPusaudžiem palaikam gribas ātrāk būt lieliem, un tādēļ viņi bieži vien cenšas atdarināt pieaugušos.
3.1.ģen.: pieaugušo, adj. nozīmē Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
Piemēri..cīņas spara kā pieaugušo, tā arī jauniešu sacensībās netrūka.
Avoti: 6-2. sējums