Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piebirt
piebirt parasti 3. pers., -birst, pag. -bira; intrans.
1.Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) – par kādu virsmu.
PiemēriAugļu koki.. beidz ziedēt. Klētiņas priekša un kāpnes piebirušas rožainām ziedlapiņām.
  • Augļu koki.. beidz ziedēt. Klētiņas priekša un kāpnes piebirušas rožainām ziedlapiņām.
  • Bija izkritusi apakšējā rūts un visa istaba piebirusi smalkiem stikla gabaliem.
  • Dārzs pērno lapu piebiris..
1.1.Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
PiemēriLapām piebirusi zāle.
  • Lapām piebirusi zāle.
  • Ar sienu piebiruši mati.
  • Viņa atgulās kāpā, nelikdamās zinis, ka mitrie mati piebirst smiltīm.
  • Tur raudāja meitenīte - apmēram piecus gadus veca, putekļiem un kaļķiem piebirušiem gaišiem matiņiem.
  • pārn. Ar vienu roku viņš bija apskāvis raudošās sievas plecus, ar otru glāstīja viņas sarmas piebirušos, rūsganos matus.
1.2.divd. formā: piebiris; pārn. Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
Piemēri..vasarās aicināja Vietalvas baltie lielceļi, ziediem piebirušās pļavas..
  • ..vasarās aicināja Vietalvas baltie lielceļi, ziediem piebirušās pļavas..
  • ..man zināmas labas zemeņu vietas. Gluži sarkans piebiris.
2.Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriUn piebira plaukstas ar graudiem.
  • Un piebira plaukstas ar graudiem.
  • ..ik sekundi ar baltajām auglības granulām piebirst maiss..
  • Blindāžas griesti vienā pusē ielauzti, līdz pusei tā zemju piebirusi.
  • sal. Laiks vilkās kā smilšu piebirušām kurpēm..
  • pārn. Tā diena, pretī tev kas mani ved, Ir spoža, gaiša, ziediem apsniguši, Un nakts tā - silta, zvaigznēm piebirusi.
2.1.pārn. Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) – par telpu, teritoriju.
PiemēriNogāze piebira ar strādniekiem - jaunās dzelzceļa stigas racējiem.
  • Nogāze piebira ar strādniekiem - jaunās dzelzceļa stigas racējiem.
  • Tiklīdz nozust rasa, tiklīdz siens pakaltis, tā.. kolhoza.. tīrumi un pļavas piebirst ar cilvēkiem.
2.2.pārn. Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
PiemēriIstaba piebirst pilna sudraba smieklu.
  • Istaba piebirst pilna sudraba smieklu.
  • Trokšņiem piebirst dārzs un upe..
  • ..viņš nolika sveci uz malkas skaldāmā kluča - un mazā šķūnīša kakti piebira ar drebulīgām ēnām.
Avoti: 6-2. sējums