pieblietēt
pieblietēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
PiemēriPukstēdams ripoja smagais rullis, pieblietēdams akmens šķembas.
- Pukstēdams ripoja smagais rullis, pieblietēdams akmens šķembas.
- Dēļus apbēru ar zemi, kuru pieblietēju.
- ..piedzīt tuvāk un pieblietēt šuves starp čuguna blokiem.. tā, lai starp tiem neiespiestos ne piliens mitruma.
Avoti: 6-2. sējums