pieblēt
pieblēt parasti 3. pers., -blēj, pag. -blēja; trans.
Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
PiemēriSmalki un izglītoti ļaudis no Raudavas un pat pašas Rīgas braucot [uz somu pirti] šķīstīties un piekopt kultūru, nevis pieblēt visu apkārtni kā auni.
Avoti: 6-2. sējums