pieblīvēt
pieblīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
PiemēriPieblīvēt zemi ap iestādīto ābelīti.
2.Cieši piepildīt (ko, piemēram, ar priekšmetiem).
PiemēriSaimniecības ēkas bēniņi bija pieblīvēti ar sienu..
2.1.Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPieblīvēta aitu kūts.
2.2.Ļoti piepildīt, aizņemt (platību) — piemēram, par transportlīdzekļiem.
PiemēriAutomobiļi pieblīvē pilsētu stāvvietas..
2.3.pārn. Ļoti aizņemt, piepildīt (laikposmu ar kādām darbībām).
Piemēri..viņš atvadījās no sekretāra, zinādams, cik pieblīvēta ar darbu tam katra minūte.
2.4.pārn. Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
Piemēri..rakstnieks neizdomā konfliktus konfliktu dēļ, nepieblīvē mākslīgi savu darbu ar aizraujošiem notikumiem tikai tāpēc, lai radītu spriegu interesi.
Avoti: 6-2. sējums