pieblāzmot
pieblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans. pareti
Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Piemēri..Annas pašas brīnišķīgi izšūtie dzeltenie aizkariņi pie loga.. dienā, saulei spīdot, istabiņu pieblāzmoja ar tādu siltu, zeltainu gaismu.
- ..Annas pašas brīnišķīgi izšūtie dzeltenie aizkariņi pie loga.. dienā, saulei spīdot, istabiņu pieblāzmoja ar tādu siltu, zeltainu gaismu.
- Saulrieta pieblāzmoti, ūdeņi laistījās kā krāsainu reklāmu ugunīs.
Avoti: 6-2. sējums