pieblāzmot
pieblāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans. pareti
Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Piemēri..Annas pašas brīnišķīgi izšūtie dzeltenie aizkariņi pie loga.. dienā, saulei spīdot, istabiņu pieblāzmoja ar tādu siltu, zeltainu gaismu.
Avoti: 6-2. sējums