piebirt
piebirt parasti 3. pers., -birst, pag. -bira; intrans.
1.Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) — par kādu virsmu.
PiemēriAugļu koki.. beidz ziedēt. Klētiņas priekša un kāpnes piebirušas rožainām ziedlapiņām.
1.1.Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
PiemēriLapām piebirusi zāle.
1.2.divd. formā: piebiris; pārn. Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
Piemēri..vasarās aicināja Vietalvas baltie lielceļi, ziediem piebirušās pļavas..
2.Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriUn piebira plaukstas ar graudiem.
2.1.pārn. Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) — par telpu, teritoriju.
PiemēriNogāze piebira ar strādniekiem - jaunās dzelzceļa stigas racējiem.
2.2.pārn. Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
PiemēriIstaba piebirst pilna sudraba smieklu.
Avoti: 6-2. sējums