Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieblīst
pieblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu
pieblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.; retāk
1.Ievērojami palielināties apjomā.
Piemēri..purvainā meža zeme lietavās pieblīdusi, pat garsūnainie cini izžulguši kā mīkla.
1.1.Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
Piemēri..komandieris lepni piesita ar roku pie savas pieblīdušās kabatas.
1.2.Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
Piemēri..tukšā telpa pieblīda ar miglas kamoliem..
Avoti: 6-2. sējums