Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieblīst
pieblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu
pieblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu; intrans.; retāk
1.Ievērojami palielināties apjomā.
Piemēri..purvainā meža zeme lietavās pieblīdusi, pat garsūnainie cini izžulguši kā mīkla.
  • ..purvainā meža zeme lietavās pieblīdusi, pat garsūnainie cini izžulguši kā mīkla.
  • Lijis nav kopš vakara, bet mieža graudi dzeltenajās vārpās miklumā pieblīdusi.
  • Dievs dod tev tā pieblīst Kā resniem dzīpariem.
1.1.Tikt piepildītam tā, ka izspiežas, izliecas.
Piemēri..komandieris lepni piesita ar roku pie savas pieblīdušās kabatas.
  • ..komandieris lepni piesita ar roku pie savas pieblīdušās kabatas.
  • Beidzot kapteinis no bikšu stilba izvilka garu, pieblīdušu maku, līdzīgu gumijas zeķei.
1.2.Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
Piemēri..tukšā telpa pieblīda ar miglas kamoliem..
  • ..tukšā telpa pieblīda ar miglas kamoliem..
Avoti: 6-2. sējums