Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piebradāt
piebradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Piemēri..Rozālija negribējusi, ka sniegainām un mēslainām kājām piebradā krāsoto grīdu.
2.Piemīdīt1.
PiemēriUz ātru roku turpat laukā piebradāja zemi, aplaistīja [ar] māliem atšķaidītu ūdeni.., - un klons bija gatavs.
Avoti: 6-2. sējums