piemīdīt
piemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
PiemēriSienu bāžot, puisis dakšoja, bet saimnieks pie lūkas saņēma, kamēr Anna šķūnī piemīdīja.
- Sienu bāžot, puisis dakšoja, bet saimnieks pie lūkas saņēma, kamēr Anna šķūnī piemīdīja.
- Šķūnī.. kustīgus zēnus gaidīt gaida. Viņiem.. jāpiemīda siena pants sienmaļos.
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
PiemēriGrīdas bija izmazgātas un neapklātās vietas gandrīz no jauna piemīdītas..
- Grīdas bija izmazgātas un neapklātās vietas gandrīz no jauna piemīdītas..
Avoti: 6-2. sējums