piebikstīt
piebikstīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
PiemēriPiebikstīt kādam ar elkoni.
- Piebikstīt kādam ar elkoni.
- Piebikstīt ar elkoni sānos.
- Osis piebikstīja Mārtiņam, acīm redzami baidīdamies, ka tas ar saviem lielajiem smiekliem un pārsteidzību neizjauc labi ievadīto lietu.
- Maiznīcas logos dzeltēja gaisma, gaisā manīja saldenu smaržu, un Šiliņš, piebikstījis jaunajam paziņam pie sāniem, iesaucās: «Vai tu jūti? Smalkmaizītes!»
2.trans. Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
PiemēriMāte sēdēja pie uguns un piebikstīja to gaišākās liesmās.
- Māte sēdēja pie uguns un piebikstīja to gaišākās liesmās.
- «Malva,» Juris bilst, uguni piebikstīdams, plīts priekšā pietupis, «bez tevis gan mēs galīgi izputētu.»
Avoti: 6-2. sējums