Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piebiedēt
piebiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
Piemēri«Tpū tu, velns, kā mani nobiedēji,» beidzot iečērkstējās Odiņa balss.. «Ko tu kā dieva nepieņemts dauzies pa nakti apkārt, piebiedēsi man vēl rozi..»
Avoti: 6-2. sējums