Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piebilde
piebilde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
Piemēri..saņēmu apsveikumu un piebildi, ka viņa jūtot pret mani simpātijas..
  • ..saņēmu apsveikumu un piebildi, ka viņa jūtot pret mani simpātijas..
  • Tieši viņš [skolotājs] ienes klasē nepieciešamos papildinājumus, labojumus, šodienas vēsmas. Tikai šeit nepieciešama piebilde -.. ja viņš prot skatīties dzīvē arī ar jaunatnes acīm..
  • ..uzskaitījumam sekoja piebilde, ka konkursā priekšrocības būs jaunajiem sportistiem..
2.val. Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
PiemēriTiešā runa ar piebildi.
  • Tiešā runa ar piebildi.
  • Aktieris izpildījuma manierē nešķiro tiešo runu no piebildēm..
  • Ja tiešā runa ir savienojumā ar piebildi, tad veidojas īpatnēja sintaktiska konstrukcija - tiešā runa ar piebildi.., kas sevī ietver divu dažādu personu izteikumus: stāstītāja un kādas citas personas izteikumu.
Avoti: 6-2. sējums