piebīdīt
piebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri«Ēd taču, meitiņ,» viņa piebīdīja sēņu šķīvi Maigai tuvāk..
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiebīdīt meiteni pie durvīm.
Avoti: 6-2. sējums