piebāzt
piebāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu; trans.
1.Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
PiemēriPiebāzt maisu ar salmiem.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu.
1.1.sar. Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem). Ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
PiemēriMazā istabiņa ir piekrauta un piebāzta vecām mēbelēm.
1.2.divd. formā: piebāzts; sar. Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) — piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
PiemēriViņš.. nobeidzis savu runu, degošus skatienus pārlaida pār ļaužu piebāzto zāli.
2.sar. Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
Piemēri..Māra sameklēja rokas pulkstentiņu, piebāza gandrīz pie pašas sejas, ciparnīcā pūlēdamās saredzēt rādītājus..
2.1.Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
PiemēriKaimiņš bij piebāzis muti Perjē kungam pie pašas auss.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt degunu.
Avoti: 6-2. sējums