piebarot
piebarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pilnīgi pabarot (dzīvnieku).
PiemēriDēls pārved sunīti mājā, bet mātei nemaz pa prātam - pašiem neesot ko ēst, kur nu vēl suņus piebarosi.
1.1.Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
Piemēri«Piebarot jūs [bērnus] visus es, nabaga atraitne, nespēju, un tu vēl gaidi no manis jaunas kleitas?»
2.Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
PiemēriJa mātes piena nepietiek, zīdainis jāpiebaro..
2.1.Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
Piemēri..pēc skanīga taures signāla sumbri nāca uz vietām, kur viņus piebaro.
2.2.pārn. Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
PiemēriTiklīdz parādās asni, gladiolas piebaro ar slāpekļa mēsliem.
Avoti: 6-2. sējums