Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapnis
sapnis -ņa, v.
1.Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
PiemēriSapņa saturs.
Stabili vārdu savienojumiNe sapnī nerādīties. Redzēt sapni. Redzēt sapnī.
2.Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
PiemēriPārvērst sapni par īstenību.
2.1.ģen.: sapņu, adj. nozīmē Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
Piemēri..aktrises.. portrets glabājās viņa galda atvilktnē kā sapņu meitenes simbols.
Stabili vārdu savienojumiSapņu princis.
2.2.pārn. Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs.
Piemēri«Tā jau nav pilsēta, kas te redzama. Tā ir bilde. Sapnis! Re, kā ceriņi saglaudušies ap mājām un žogiem.»
Avoti: 7-1. sējums