Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapļaut
sapļaut -pļauju, -pļauj, -pļauj, pag. -pļāvu; trans.
1.Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriTēvs agri no rīta bija sapļāvis pa ciņiem augošo grīsli un vīgriezes, tās tagad mātei vajadzēja pārārdīt.
2.Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriSapļaut kāju.
2.1.Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriVirszemes ligzdas [kamenēm] bieži iznīcina: sabradā, sabrauc, sapļauj.
Avoti: 7-1. sējums